14 Sept 2007

Desizaun inkonstitusionál, irrasionál no prejudicial hosi Prezidente José Ramos-Horta

Opiniaun jurídika ida kona-ba formasaun governu inkonstitusionál ida

Hosi Sahe Da Silva* ho José Teixeira**

Opiniaun ida ne'e kontinuasaun hosi opiniaun ida uluk ho títulu "Legal opinion on the appointment of the Prime Minister and the formation of the Government in Timor-Leste"[1], publikadu iha East Timor Law Journal iha loron 11 fulan Jullu tinan 2007. Opiniaun ida ne'e analiza desizaun inkonstitusionál hosi Prezidente José Ramos-Horta hodi konvida partidu segundu mais votadu atu forma governu (kompara ho partidu mais votadu).

Iha kraik ne'e ami nia análize kona-ba Prezidente Ramos-Horta nia desizaun:

1. Desizaun hodi konvida segundu partidu mais votadu hodi forma governu ne'e inkonstitusionál. Tuir ami nia opiniaun ida uluk, mandatu atu forma governu ne'e tenke fó ba partidu ka aliansa pre-eleitorál ne'ebé simu votu barak liu iha eleisaun parlamentár (favor haree ami nia opiniaun ida uluk ne'e kona-ba ami nia análize ba pontu ida ne'e). Ne'e tanba eleitoradu vota ba polítika ho programa partidu polítiku ida ka aliansa partidu ida. Iha eleisaun ida ikus ne'e iha de'it aliansa rua, PSD-ASDT ho KOTA-PPT.

FRETILIN, nu'udár "partidu mais votadu", tuir loloos tenke hetan kovite uluk hodi forma governu no hetan oportunidade atu negosia ninia programa hodi bele pasa[2].

2. Prátika ida ne'e normál iha rai sira seluk ne'ebé iha sistema hanesan ho Timor-Leste, atu primeiru konvida uluk partidu mais votadu atu forma governu no negosia ninia programa atu pasa. Komentáriu oioin ne'ebé argumenta katak buat ne'ebé akontese iha Timor-Leste kona-ba formasaun governu foun ne'e hanesan prátika normál iha mundu tomak seidauk rekoñese tenke liu uluk lai pasu balu antes konvida segundu partidu mais votadu atu forma governu.

3. Tuir Konstituisaun Timor-Leste nian (ne'ebé la hanesan ho Austrália nian), prova loloos ba governu nia kbi'it maka se governu ne'e bele pasa ninia programa ba dezenvolvimentu nasionál iha Parlamentu ka lae. Ida ne'e presiza maioria absoluta hosi membru Parlamentu nian ne'ebé dezempeña sira nia funsaun ba mandatu tomak.

Governu ne'e sei disolve karik sira nia programa ema rejeita dala rua tutuir malu[4].

4. Aliansa pos-eleisaun (aliansa ne'ebé forma hafoin eleisaun) so relevante atu kontrola Parlamentu, órgaun másimu lejislativa nian no mós instituisaun ida iha forsa maka'as tuir Konstituisaun Timor-Leste nian.

5. Segundu partidu mais votadu bele forma governu, maibé iha situasaun balubalu de'it relasionadu ho fallansu hosi primeiru partidu mais votadu atu pasa sira nia programa ba dezenvolvimentu nasionál iha parlamentu.

Iha situasaun uluk liu bainhira segundu partidu mais votadu hetan konvite atu forma governu maka hafoin partidu mais votadu nia programa hetan rejeisaun ba dala rua no ninia governu hetan demisaun hanesan konsekuénsia. Bainhira ne'e akontese, sei iha vacuum iha podér tanba iha konstituisaun laiha provizaun espesífika atu konvida segundu partidu mais votadu ba forma governu. Iha vacuum ba podér bele hamosu kolapsu iha unidade nasionál no ameasa instituisaun demokrátika sira nia funsaun loloos. Atu responde ba vacuum iha podér ne'e, Prezidente nu'udár "símbulu no garantia independénsia nasionál no unidade Estadu nian, no instituisaun demokrátika sira-nia funsionamentu regulár"[5] bele konvida segundu partidu mais votadu atu forma governu hodi tenta pasa ninia programa iha Parlamentu Nasionál.

Iha segunda situasaun, bainhira segundu partidu mais votadu bele hetan konvite hodi forma governu maka bainhira partidu mais votadu deside katak sira laiha apoiu hosi parlamentu atu pasa ninia programa no husu ba Prezidente atu konvida segundu partidu mais votadu hodi forma governu. Maibé ida ne'e so bele akontese kuandu partidu mais votadu pelomenus hetan tiha ona konvite ba dalauluk atu forma governu no hetan mós oportunidade atu negosia pasajen ba ninia programa ho partidu polítku sira seluk ho asentu iha Parlamentu.

6. Prezidente José Ramos-Horta laiha baze legál nain ida atu uza eleisaun ba Prezidente Parlamentu nian hodi deside partidu ida ne'ebé maka nia sei konvida atu forma governu. Ne'e tanba eleisaun ba Prezidente Parlamentu nian ne'e (ema ida) diferente tebetebes ho votasaun ba programa ba dezenvolvimentu nasionál, ne'ebé hanesan ami dehan iha leten, maka prova loloos ba governu ida nia forsa. Ita mós bele kestiona Prezidente Ramos-Horta nia referénsia ba eleisaun ba Prezidente Parlamentu ne'e hanesan baze ba ninia desizaun dezde ke votu sira ne'e segredu (katak imposivel ba ema ida atu konfirma membru na'in hira iha Parlamentu maka vota tuir ida ne'ebé).

7. Prezidente José Ramos-Horta nia desizaun ne'e la benefisia demokrasia. Bainhira nia konvida segundu partidu mais votadu hodi forma governu, nia nunka fó FRETILIN, partidu mais votadu, oportunidade ho espasu atu negosia pasajen ba sira nia programa. Prezidente nia desizaun ignora espetative votantes na'in 120.000 ne'ebé vota ba FRETILIN. Desizaun ne'e mós la benefisia demokrasia tanba desizaun ne'e inkonstitusionál.

Nune'e mós, bainhira la konvida partidu mais votadu atu forma governu, Prezidente José Ramo-Horta hamosu tiha ona presedénsia ida inaseitável (ema ida labele simu). Aban bainrua, signifika katak partidu "mais votadu" (ka aliansa pre-eleisaun nian) ne'ebé manán 40% iha eleisaun bele la konsege forma governu tanba sira 60% seluk kompostu hosi partidu minoritáriu sira (ho/ka aliansa pre-eleisaun nian) deklara lalais tiha koligasaun informál pos-eleisaun hanesan kazu ne'ebé mosu momoos hafoin eleisaun parlamentár iha loron 30 fulan Juñu tinan 2007 ne'e.

Importante tebetebes atu rekoñese katak partidu mais votadu maka manán eleisaun, katak partidu ne'e tenke hetan konvite uluk atu forma governu no mós partidu ne'e hetan uluk tempu ho espasu atu negosia pasajen ba ninia programa.

8. Prezidente Ramos-Horta nia desizaun ne'e irasionál. Se Prezidente Ramos-Horta ho FRETILIN hamutuk konkorda tiha ona kona-ba nesesidade atu forma governu inkluzivu ida, entaun ita tenke kestiona tebes Prezidente nia desizaun atu konvida segundu partidu mais votadu hodi forma governu.

9. Koligasaun entre CNRT ho nia aliadu sira la hanesan ho koligasaun ne'ebé rejista formálmente hodi compete iha eleisaun parlamentár ne'e, maibé hanesan grupu informal ida ne'ebé deklara nia an hafoin anúnsiu ba rezultadu eleitorál. Maske argumenta katak sira hanesan koligasaun tuir artigu 106 Konstituisaun nian, iha Parlamentu laran, iha primeira oportunidade CNRT ho nia aliadu sira la rejista sira nia an hanesan koligasaun parlamentár ida. Sira rejista fali sira nia an hanesan "bancada" ketaketak.

Se CNRT ho nia aliadu sira maka koligasaun ida karik ka aliansa ida, lójikamente sira sei rejista sira nia an iha parlamentu hanesan "bancada" ida de'it. Envés, CNRT ho nia aliadu sira (inkluindu PSD ho ASDT ne'ebé forma uluk aliansa pre-eleitorál ida)  rejista fali sira nia an hanesan partidu ketaketak ho xefe de bankada idaidak iha Parlamentu. Ida ne'e keta halo ho razaun atu garante hodi lider partidu ida-idak hetan priviléjiu ne'ebé korresponde ba lideransa partidu nian, no mós benefísius ne'ebé sei akumula tanba estatus ne'e? Ho dalan ida ne'e, CNRT ho nia aliadu sira falla tiha ona iha sira nia teze ne'ebé forma baze ba sira nia argumentu katak sira maka tenke hetan uluk konvite atu forma governu, i.e. sira hatudu ona katak sira ne'e la'ós "koligasaun" ka "aliansa", tuir definisaun ba liafuan sira ne'e.

10. Inkonstitusionalidade iha Prezidente Ramos-Horta nia desizaun ne'e bazeia ba interpretasaun legál hosi Konstituisaun, ne'ebé ideálmente tenke atesta iha Tribunál de Recursos, ohin loron hanesan tribunál ida aas liu iha Timor-Leste. Maibé, ital abele ejije Tribunál de Recursos atu fó desizaun ba problema ne'e tanba impasse ida ne'e esensiálmente problema polítiku ida, la'ós problema legál. Iha Timor-Leste ne'ebé demokrasia sei nurak, importante atu órgaun judisiária dezenvolve sai instituisaun legál ida independente no labele monu ba pressaun polítika ne'ebé extremu.

Nune'e mós, ita nia líder polítiku sira tenke toma responsabilidade ba konsekuénsia hosi sira nia desizaun kona-ba formasaun governu inkonstitusionál, la'ós transfere fali responsabilidade ne'e ba Tribunál de Recursos.

* Sahe Da Silva
Bachelor of Law (Honours) and Bachelor of Business (Accounting) from the
University of Technology, Sydney

** José Teixeira
Bachelor of Law from the University of Queensland (St. Lucia), Bachelor of
Arts (Politics and Economic History) (Honours) from the University of New
England
________________________________
[1] http://www.eastimorlawjournal.org/ARTICLES/2007etlj4appointmentofprimeministerformationofgovernment.html
[2] Artigu 106 hosi Konstituisaun
[3] Artigu 108 ho 109 hosi Konstituisaun
[4] Artigu 86(g) ho seksaun 112 hosi Konstituisaun
[5] Artigu 74 hosi Konstituisaun


--
http://odanmatan.blogspot.com/

No comments: